智軍的《見差別》蕃本試譯(中)

許明銀
輔仁大學法學院.宗教學系
頁次:299∼332
東方宗教研究新3期(1993.10出版)


299頁 (續)《見差別》原文與漢譯 一、凡例: 1)原文是把敦煌出土寫本P.T.No.814,拼成羅馬字所收錄者;等 於《東方宗教研究》新二期(1991)所收〈智軍的《見差別》蕃本試譯 (上)〉,發表的剩餘部分(16b1∼32b2)。請參閱最後部分的複印本。 2)( )內的粗黑體數字,是原寫本頁數。a 是表面,b 是裡面。 行上的小數字,是原寫本的行數。錄文的改行,是筆者從內容上為了 方便之計,所擬定的。 3)以原寫本見到者,加以移錄,故古綴字法、誤寫、連聲法的差 錯等,也一併照樣地給予羅馬字化。 4)原文的〔 〕內,為原寫本不清楚無法閱讀時,參考上山大峻 氏〈智軍的佛教綱要書(Ⅱ)〉(《佛教學研究》第37號,1981)一文, 所補入者。 5)漢譯以法國國立圖書館編《國立圖書館(伯希和敦煌蒐集)西藏 語文獻抄本》,第 1 輯 P.T.No.814 原文來進行。按:此輯題名為 Mission Paul Pelliot, Choix de documents tibetains conserves a la Bibliotheque Nationale complete par quelques manuscrits de 1'India Office et du British Museum, presentes par Ariane Macdonald et Yoshiro Imaeda, Tome 1er,Paris,1978. 漢譯時,參 考了上山氏的上文,在此致由衷的謝意。再者,漢譯文內有〔 〕者 ,乃筆者為求語氣通順,所加入者。 6)校勘註記,參考了上山氏在上文所列出者。 二、《見差別》原文(羅馬字)與漢譯 (16b)sku gsum ni/chos kyi sku dang/long spyod rdzogs pa'i (16b)三身是法身.報身. sku dang/sprul pa'i 2) sku'o// 化2)身。 de la chos kyi sku ni/rnam par myi rtog pa'i ye shes kyi rang 其中,法身是無分別智的自性, bzhin/gzugs can ma yin ba yin(註1)ba/shes bya 3)thams cad du khyab pa 不是物質的(=有形),遍滿3)一切所知, /sangs rgyas kyi che ba pa nyid/ting nge 'dzin las bstogs pa/yon tan 是佛的大性.三昧等 300頁 thams cad kyi 'byung gnas/4)de bzhin nyid dang kun gzhi rnam par 一切功德的出處(根源),是4)真如與 shes pa/rnam par dag pa la bya'o// 清淨的阿賴耶識。 de ltar ci mangon zhe na//'phags pa 5) gser'od dam pa'i mdo las// 這麼一來,若說如何證明時,『聖5)金光明經』宣說 sgrib pa thams cad dang bral zhing/dge ba'i chos thams cad rdzogs :「離一切障礙,而且完成(成就)一切善法, pa'i phyir//(17a)de kho na nyid dang yang dag pa'i ye shes ni 故(17a)真實性與真實智 chos kyi sku'o 是法身。」 zhes gsungs so// 'phags pa sangs rgyas kyi sa'i ti ka las 2)kyang/ 『聖佛地〔經〕論』2)也說道: chos kyi dbyings rnam par dag pa dang/myi(註2)long lta bu'i ye shes 「清淨法界與大圓鏡智 ni chos kyi sku'o 是法身。」 zhes bshad de chos kyi dbyings rnam par 3) dag pa ni/ chos rnams kyi 清3)淨法界, de bzhin nyid dri ma myed pa yin la/mye long lta bu ye shes ni de 是諸法的真如無垢;大圓鏡智, bzhin nyid la rmyigs (註3) pa rnam 4)par myi rtog pa yin pas/ 'di gnyis ni 是緣真如,4)無分別故,此二者是 chos kyi sku'o/tha snyad du tha dad pa'i skad bya yang /dngos su 法身。在言說上(世俗上)是不同的語言,但是事實上 dmyigs par bya ba 5) dang/dmyigs par byed pa myed de//de skad dbus mtha' rnsm ,無所緣5)與能緣。如此地,『中 par 'byed pa'i ti ka dang/mdo sde rgyan gi ti ka las(17b) 'chad do// 邊分別論』與『經莊嚴論』(17b)解說著。 301頁 sku'i(註4) ting nge 'dzin las/bstsogs pa dang bar ni/'phags pa gser 'od 身具足三昧等,宣說於『聖光明〔經〕』 dam pa dang/sangs sgyas kyi 2)sa'i mdo las bshad do// 與『佛2)地經』。 mdo sde'i rgyan las 『經莊嚴』載言: mye long lta bu ye shes te/longs spyod rdzogs pa'i sangs rgyas 3) kyang 「大圓鏡智,指圓滿受用的佛3)也 de yin no zhes 'byung ba ni/de'i rgyur gyur pa tsam la bya ste/ 是它。」這句話就成了它的因。 de nyid las 該論也說: ye shes thams cad kyi 'byung 4)gnas yin no 「是一切智的出4)處。」 zhes kyang 'chad la/de'i ti ka las kyang 而且,該論又說: de'i rgyur gyur pa'i phyir ro 「成了它的因之故。」 zhes'chad do// 'phags pa 5) gser 'od dam pa'i mdo las kyang/ 『聖5)金光明經』也宣說: kun gzhi rnam par shes pa gnas gyur pa ni/chos kyi sku'o 「阿賴耶識的轉依,是法身。」 zhes gsungs so/ (18a)'phags pa dung 'phreng gyi mdo las kyang/ (18a)『聖硨蟝念珠經』也宣說: de bzhin gshegs pa'i snying po gsal bar ma gyur pa'i tshe ni/2) kun 「如來藏未顯現時,2)說是阿賴耶。 gzhi zhes bya'o//gsal bar gyur pa'i tshe ni chos kyi sku zhes bya'o 顯現時,稱做法身。」 zhes gsungs so// 302頁 'phags pa 3) dgongs pa nges par 'grel pa'i mdo las kyang/ 『聖3)解深密經』也宣說: de bzhin gshegs pa rnams kyi chos kyi sku'i mtshan nyid ni/sa 「諸如來法身之相, dang 4) pha rol du phyin pa shin du bsgoms pa'i/nges par 'byung bar(註5) 〔於〕地與4)波羅蜜多,善修出離, gyur pa yang dag par'grub pa'o 故轉依、如實(真實)成就。」 zhes gsungs ste/kun 5) gzhi rnam par shes pa gnas gyur pa la bya'o// 〔這〕是有關阿5)賴耶識的轉依。 don bsdus pa zhes bya ba'i bstan bcos las kyang/ 稱做『攝義』的論,也解說: chos kyi sku(18b)zhes bya ba la/ 「在(18b)所謂法身上, chos ni thog ma myed pa nas/rigs su gyur pa de bzhin gshegs 法,無始以來,是形成種姓(gotra)的如來 pa'i snying po la bya ste//sems can 2) thams cad kyi rang bzhin 藏,是2)一切有情的自性。 no//de ni yang dag pa ma yin bas/bsgribs pas dri ma can du 它由於不真實而被障蔽,故變成有垢。 gyur te/gang gi sbyor 3) ba sngon du btang nas/'khrul pa dang 預先進行任何的加3)行之後,與錯 bral ba de'i tshe rang bzhin du gyur pa ni/chos kyi sku'o/ 誤分離。那時,自性轉變是法身 zhes/bshad do// longs spyod 4) rdzogs pa'i sku ni/byang chub sems pa'i khor gyi 圓滿受4)用身(報身),在菩薩的眷屬壇城, dkyil 'khor na/chos kyi longs spyod chen po ma lus par myong bar 是完全享5)受大法受用的 5) mdzad pa/rnam par snang mdzad las bstsogs pa'i sku ste/mtshan 大日如來等之身, dang dpe byad bzang po thams cad dang ldan ba'o// 具足一切的相與種好。 303頁 (19a)de ni 'phags pa sangs rgyas kyi sa'i ti ka las kyang/ (19a)那也在『聖佛地〔經〕論』內,2)說明著 mnyam ba nyid kyi ye shes dang/so sor rtog pa'i ye shes su :「是平等性智與妙觀察智。」 2) bshad do//de yang rung bar ci mngon zhe na//'phags pa gser 若說它可以,如何證明說,『聖金光明 'od dam pa'i mdo las/nyon mongs pa can gyi 3) yid gnas gyur pa 經』宣說:「染污3)意轉依, ni/longs spyod rdzogs pa'i sku'o 是受用身。」 zhes gsungs te/de ni mnyam ba nyid kyi ye shes yin no// 那是平等性智。 4)'phags pa sangs rgyas kyi sa las kyang/ 4)『聖佛地〔經〕』也宣說: de bzhin gshegs pa rnams kyi so sor rtog pa'i ye shes las /sangs 「自諸如來的妙觀察智, rgyas dang byang 5) chub sems dpa'i mthu dang/ldan ba'i chos chen 顯現佛.菩薩5)神力具足的大法 po ston pa dag snang ngo 之無瑕教主。」 zhes gsungs so// 'phags pa rdo rje ri rabs kyi(19b) zom las kyang/ 『聖金剛須彌(19b)頂〔經〕』也宣說: longs spyod rdzogs pa'i sku ni/bsod nams chen po'i rgyu mthun 「受用身是大福德(=菩薩)的同類因(=等流)。」 zhes gsungs pas/de ni ye shes gnyis 2) dang ldan ba'i gzugs kyi sku'o// 故那是二智 2) 具足的色身。 sprul pa'i sku ni shag(註6) kya thub pa'i sku la bstsogs pa/sprul pa'i 化身是釋迦牟尼的身等, gang gis 3) sems can gyi don mdzad pa ste/de ni bya ba bsgrub pa'i ye shes so// 藉著任何化身做 3)眾生的利益。那是成所作智。 304頁 ci mngon zhe na/'phags pa gser 'od dam pa'i 4)mdo las// 若說如何證明時,『聖金光明 4)經』宣說: 'jug pa'i rnam par shes pa gnas gyur pa ni//sprul pa'i sku'o 「轉識的轉依,是化身。」 zhes gsungs la// 'phags pa 5) sangs rgyas kyi sa'i ti ka las kyang// 『聖 5)佛地〔經〕論』也說: bga ba bsgrub pa'i(註7) ye shes ni//lus sprul pa'i las rtsom ba(註8) las 「成所作智,是由身化的業開始 byung ba des/(20a)de bzhin gshegs pa'i rnams/sems can las dang 產生的,是以(20a)諸如來對眾生因一切業與 bzo'i gnas thams cad kyis rgyags dregs pa rnams la/las 2) 工巧而來的諸驕傲, dang bzo'i gnas thams cad nye bar bstan te/zil gyis mnan nas 親示且摧伏一切的業 2)與工巧, /thabs mkhas pa des kyang bstan pa la 'dzud de/yongs 3)su 依那善巧方便,導入聖教,皆 3)令 smyin par byed//rnam par grol bar byed do 成就、得解脫。」 zhes/sku dang gsung dang/thugs kyi sprul ps rgya cher bks' stsal to// 身.語.意的化身詳細地講過了。 4) de la sku'i sprul pa ni rnam pa gsum ste//bdag gi lus dang 4)其中,身的化身有三種。是自身相應 'brel pa dang//gzhan gyi lus dang 'brel pa dang// 5) ma 'brel pa'o// .他身相應.5)不相應。 de la bdag gi lus dang 'brel pa ni//bdag nyid 'khor lo sgyur ba las 其中,自身相應,是普遍展現轉輪聖王等 stsogs te(註9)//(20b) gzugs kun tu ston pa'o//gzhan gyi lus dang'brel 的(20b)形狀。他身相 pa ni/bdud las bstsogs(註10) pa'i gzugs su kun tu ston pa'o // 2) ma 'brel 應,是地等普遍顯現出佛等的形狀。2)不相 ba ni//sa las bstsogs pa rin po che sna bdun du kun du ston pa 應,是地普遍顯現七種珍寶, 305頁 dang//sangs rgyas kyi sku gzugs dpag du 3) myed pa kun du ston pa las 以及佛身普遍顯示無 3)量的形狀等。 bstsogs so kun du ston pa'o/las stsogs(註11) pa'o// gsung sprul pa la yang rnam pa gsum 4)ste/bdag gi lus dang 'brel 語化身也有三種4)。自身 pa ni/tshangs pa'i dbyangs kyis 'jig rten gyi khams mtha' yas pa go bar 相應,是以梵音讓無邊際的世間知曉。 mdzad pa'o// 5) gzhan gyi lus dang 'brel pa ni/gang gis nyan thos tha(註12) las bstogs pa 5)他身相應,是任憑聲聞等 yang/sangs rgyas kyi gsung gyis theg chen(21a)po'i chos ston pa'o// 以佛語顯示大乘(21a)之法。 ma 'brel pa ni nam ka las stsogs pa las/chos ston pa'i sgra 'byung 不相應,是說自虛空等,出現宣揚佛法 zhes bya ba 2) las bstogs pa'o// 的聲音2)等。 thugs kyi sprul pa ni bdag dang gzhan gnyis te// bdag chos thams cad 意的化身,是自.他雙方。自己 thugs su chud 3) pa dang// gzhan yang sems de bzhin du bsgyur ba ste/ 通達3)一切法,與別人亦如彼心意般轉變。 des na shes rab chu(註13)ngu dag kyang chos zab mo khong du chud pa dang/ 4) dran 因此,說明:與愚昧者自然也了解甚深之法,4)念 ba mnyam ba yang/dran ba thob ches bya ba las stsogs pa dang sbyar 平等,而且與聽說極獲得憶念等有關 ro zhes 'chad do// sku gnyis la 5) rtog pa mnga' 'am myi mnga' zhe na// de gnyis ni 對於二身,若說有或無分別時,那二 chos kyi sku rnam par rtog pa myi mnga' ba las byung bas // (21b) rtog 身〕自無妄分別的法身產生,所以(21b)沒 pa myi mnga's 'o// 有分別。 306頁 de ltar ci mngon zhe na//'phags pa gser 'od dam pa'i mdo las 這麼一來,若說如何證明時,『聖金光明經』也宣 kyang// 說: rtog pa yod 2) pa 'dra' mod kyi // de bzhin nyid la ni rtog pa 「雖然類似有 2)分別,但是真如是沒有分別的。 myed do//gsum du bgrang ba(註14)myed do 數成三是不存在的。」 zhes gsungs so// mdo sde du 3) ma las kyang//de bzhin gshegs pa ni rtag du mnyam bar bzhag pa 'o 許3)多的經典也記載著:「如來經常在入定。」 zhes bka'stsal to// de bzhin gshegs 4) pa la dag pa 'jig rten pa'i ye shes mnga''am myi mnga' 如來4)有沒有清淨世間智? //thams cad mkhyen pas dngos po rnams kyi rang gi 5) mtshan nyid 以一切智知道諸事物的自5)相, mkhyen tam//spyi'i mtshan nyid mkhyen/rtog pa dang bcas pas mkhyen 或是知道共相?若說藉著有分別知道 tam//rnam par myi(22a)rtog par mkhyen ce na//rnam par myi rtog ,或是無妄(22a)分別地知道時,是如同無妄分別 bzhin du rang dang spyi'i mtshan nyid thams cad mkhyen te //sngon byang 般,知道自〔相〕與共相的一切的。以前 chub 2) sems dpa'mdzad pa'i dus na/sgrib pa ma byang/lhun kyis ma 是菩 2) 薩時,未除掉障礙,有功用( grub/dbang bsam gyis myi khyab pa ma brnyes pa'i tshe /3) mnyam bar bzhag pa'i =無任運),未獲得不可思議的能力時,〔而〕在3)入了 dus na ni/rnam par myi rtog pa'i ye shes kyis/dngos po thams cad 定的時候,以無妄分別智,理解一 307頁 kyi spyi'i mtshan nyid ston pa 4) nyid du gzigs la/de las bzhengs nas/ 切事物(=一切諸法)的共相是空4)性;由該處站起來了 rjes la thob pa dag pa 'jig rten pa'i ye shes kyi sgyu ma tsam du/ 後,只是後得清淨世間智的虛幻, rang gi mtshan 5) nyid mkhyen pa de/gong nas gong du sbyangs pas/ 而了解自5)相,且越發淨治, rtog pa bsal te/sgrib pa byang ba'i 'bras bu sangs rgyas kyi sa la 故破分別心,任運(22b)成就了除掉障礙的 lhun kyis(22b)grub ste/mnyam bar 'jog pa dang/bzhengs pa myi mnga' bar 果.佛地。不具有入定.出定, shes pa ci snyed par/de dag thams cad dus gcig du mngon gsum 2)du 盡其所有的智,都轉變成同時現2)前; gyur te/rnam par rtog pa myi mnga' bas/rang gi mtshan nyid sgyu 無妄分別,故知道自相不過是虛 ma tsam du mkhyen kyang/dngos por myi dmyigs/3) mtshan mar 幻,而不緣事物(=諸法)。3)也沒有變成不 myi(註15) 'dzin ba'i skyon du 'gyur ba yang myed do// 取相之過失。〔3)不取相之故,也沒有變成所取,能取的過失。〕 sang rgyas phal po che'i mdo las// 『佛華嚴經』說: sang rgyas 4) bcom ldan 'das rnams kyi dgongs pa ni//changs pa myi 「諸佛4)世尊的意趣(=密意),無有礙著 mnga' ba ste//bskal pa bye ba khrag khrig brgya stong brjod du ,在百千千億千萬不可說 myed 5) pa'i yang//brjod du myed par yongs su sbyangs pa'o//'jig rten 5)不可說劫,是周遍潔淨的。 gyi khams thams cad ma lus par yul 6) du gyur pa'o//chos kyi dbyings 一切世界,無遺地變成了6)境。一切 ma lus pa thams cad yul du gyur ba'o// dus gsum thams cad 一切法界,變成了境。 (23a)la dgongs pa gcig gis//chags pa myed par mkhyen cing 以一念(23a)理解一切三時無礙,而且 308頁 //thugs su chud pa'i yul dang ldan ba'o// 具足悟境。」 2)zhes bya ba las stsogs pa rgya cher gsungs so// 2)等詳細說明。 'phags pa chos yang dag par sdud pa'i mdo las/kyang// 『聖佛說法集經』也宣說: 3)dper na sgyu ma'i mkhan po zhig sprul pa thar par bya ba'i phyir 「例如:某幻術師為了要救度幻人而努力, brtson//des ni snga nas de shes pas// sprul pa de la 4) chags pa 因此,〔他〕先前知彼幻化,故不 4)著該幻化。 myed// srid gsum sprul pa 'dra bar ni//rdzogs pa'i byang chub mkhas 大圓滿菩提的智者,知三界如幻化: pas shes//'gro ba'i ched 5) du go bgos te//'gro ba de ltar snga 5)為了眾生,指上甲冑,且先前知眾生 nas shes 如此(=如幻化般)。」 shes gsungs so//de lta bas na sangs rgyas kyi sa la/dag pa 'jig(23b) 因此,在佛地上,是不變成具有 rten pa'i ye shes mnga 'bar myi 'gyur ro// 清淨(23b)世間智的。 de ltar rnam par myi rtog pa las//sku dang/gsung dang/ thugs sprul 這麼一來,若說如何從無妄分別,產生身.語.意 2)pa ci ltar 'byung zhe na//sngon thugs rje chen po'i dbang gyis//sems 的化 2)身時,以前依大悲力, can ma lus pa'i don mdzad par thugs 3) dam bca's shing// smon lam chen po btab nas// 3)立誓要做一切眾生的利益,而且發了大誓愿之後 thabs dang shes rab bsgoms pa mthar phyin te// chos kyi 4)rnam ,圓滿修習了方便與般若,任運 par dag pa lhun kyis grub nas//dbang dang ting nge'dzin dang/mthu 成就法的4)清淨以後,獲得了自在.三昧.威力. dang byin kyi rlabs dang// shugs bsam gyis 5) myi khyab pa brnyes pas//sprul 靈驗力與不可 5)思議力,故一切 309頁 pa thams cad kyang rnam par rtog pa myi mnga 'bar 'dus(註16) pa'i yid bzhin 的化身也成了不具有妄分別的、如意地出現任 du lhun(24a)kyis grub par 'byung ba ste//dper na yid bzhin gyi nor bu (24a)運成就。例如:如意神珠寶 rin po che dang//dpag bsam gyi shing ni 'di dang 'di 2) byung zhing// 與如意樹雖未意想:2)生出各種 sems can la phan gdags so snyam du myi sems mod kyi//'on kyang mthu 東西且利益眾生,但是, chen po dang ldan ba de las 3) sems can skal ba can gyi bsam ba dang mthun bar 由那大威力具足者,隨順有緣3)眾生之意樂, ci 'dod pa 'byung zhing/phan 'dogs so//de bzhin du ni de 4) bzhin gshegs 產生所想的一切而且饒益眾生。同樣地,4)如來 pa yang 'di ltar sprul lo//'di skad bshad do//'di ltar bcos so//'di ltar 也如此化現。雖5)未意想:如是言;如是造; 'phan gdags 5) so snyam du myi dgongs mod kyi//chos kyi sku dbang 如是饒益;但是, dang mthu chen po las bstsogs pa bsam gyi myi khyab(24b) pa dang(註17)//de 由具足自在與大威力等不可思(24b)議的法身, las sems can skal ba ci yod pa dang mthun bar sku mthong ba dang// 還是隨順所有有緣眾生,如意地出現見身, gsung mthong(註18)ba dang//dran ba nye bar(註19) 2) 'gyur ba las bstsogs pa'i/ 聞語.憶念2)等各種的化身, sprul pa sna tshogs pa yid bzhin du 'byung zhing phan 'dogs so// 且饒益眾生。 'phags pa 3)dgongs pa nges par 'grel pa'i mdo las gsungs pa// 『聖3)解深密經』宣說: bcom ldan 'das de bzhin gshegs pa rnams kyi chos 4)kyi sku mngon 「世尊。諸如來的法4)身, bar' du byed pa dang bral na//ci ltar mngon bar'du byed pa 若與加行(行、用功夫)分離,如何沒有加行而 ma mchis par//sems 'byung bar 5),gyur//'jam dpal sngon thabs 5)變成生出心?文殊。是在以 310頁 dang shes rab bsgom ba'i mngon bar du byed pa'i phyir ro//'jam 前修習方便與般若的加行之故。 dpa l6)'di lta ste//dper na sems myed par gnyid log pa'i tshe// 文殊。6)像下文這樣,例如:無心睡著了的時候 phyir sad par mngon bar 'du byed pa myed kyang/(25a) sngon gyi ,後來雖然醒覺而無加行,但是(25a)由於以 mngon bar 'du byed kyi dbang gyis//sad par'gyur[ba 'ang] yod do 前的加行力,所以也有變成醒覺的。 //'gog pa la snyoms par zhugs pa 2)[yang]ldang bar mngon bar'du 2)也〔從〕滅盡定起來而無加行, byed pa myed mod kyi//sngon gyi mngon bar 'du byed kyi dbang 但是〔這〕是由於以前的加行力, gis ldang ba yang yod do//3)[de bzhin]du de dzhin gshegs pa'i 才有起來的。3)同樣地,應該4)曉得如來 sems 'byung la yang/sngon thabs dang shes rab bsgoms pa'i mngon 的心之生起,也是在以前從修習方便與般若的 bar 'du byed pa las/shes 4)[par bya'o] 加行〔產生〕。」 shes gsungs so// 〔這樣〕說明 'phags pa gser 'od dam pa'i mdo las kyang/------------ 『聖金光明經』也宣說: rigs kyi bu dper na nyi ma dang zla ba la yang 5)[rnam par]rtog 「善男子。例如:在太陽與月亮方面,也無 5)分別 pa myed/chu dang mye long la yang rnam par rtog pa myed 。在水與鏡子方面,也是無分別的。 do// snang ba la yang rnam par rtog pa myed mod kyi(25b) 至光明,也是無分別,但是(25b) gsum 'dus pa las gzugs brnyan 'byung ngo//de bzhin du yang dag pa'i 從三者和合產生影像的。同樣地,在真 mtha 'dang/yang dag pa'i ye shes la yang rnam par 2)rtog pa myed 實際(=空性.法界)與真實智方面,也無2)分 mod kyi/smon lam gyi dbang dang/sems kyi mtha' las longs spyod 別,但是從願力與究竟心 311頁 rdzogs pa'i sku dang/sprul pa'i sku 'byung ngo 產生圓滿受用身與化身的。」 zhes 3)gsungs so// 〔這樣〕3)說明。 de skad du 'phags pa de bzhin gshegs pa'i gsang ba'i mdo las kyang/ 同樣地,『聖如來祕密經』也宣說: de bzhin gshegs pa'i ye shes 4) kyi rgyun rnams ni/sgrib pa myi 「如來智4)的諸相續,沒有障礙 mnga 'zhing lhun kyis grub pa la/mngon bar 'du mdzad pa myi 而任運成就,且沒有加行而依止(=住) mnga' bar gnas so// 5) sems can thams cad kyi spyod pa la yang gzigs 。也觀察一切5)眾生的行為。 so//sems can thams cad kyi kun nas nyon mongs pa dang/ rnam(26a) 也知道一切眾生的煩惱與(26a) par byang ba yang mkhyen to//de'i stobs bcu dang(註20)/ sangs rgyas kyi 清淨。知道而且沒有2)忘 chos ma 'dres pa bco brgyad mkhyen pa yang 2) bsnyel pa myi 記那十力與十八不共佛法。 mnga 'ste/de bzhin gshegs pa'i chos de dag ni/lhun kyis grub 如來的那些法,是任運成就 cing bsgom ba myi mnga 'la//3)mngon bar 'du[mdzad pa myi mnga' 而且不具有修習,3)沒有加行而行。 bar] 'jug go/de bzhin gshegs pa ni/sems dang/yid dang rnam 如來雖與心.意.識 par shes pa 4) dang yang bral la/ting nge 'dzin gyi gnas kyang 4)分離,但也不捨棄定處。 myi 'dor ro/sangs rgyas kyi mdzad pa thams cad kyang mdzad 既做佛的一切工作, la/5)de'ichos thams cad la changs pa myi mnga'ba'i ye shes 且不貪著5)那一切法的智, kyang gang du yang myi chags so//zhi ba'i blo gros(26b) 'di 在任何地方都不貪著的。寂慧。(26b)像 lta ste//dper na de bzhin bshegs pas sprul pa'i/de bzhin gshegs 下文這樣,例如:如來在變化的、那凡是第二 312頁 pas gnyis pa gang yin pa de la 2) ni/sems kyang myi mnga(註21),/rnam 如來2)方面,心也不存在,意也不 par shes pa yang myi mnga'/sku'i 'du byed kyang myi mnga'/gsung 存在,識也不存在,身的行也不存在, gi 'du byed 3)kyang myi mnga'/thugs kyi 'du byed kyang myi mnga' 語的行3)也不存在,意的行也不存在; mod kyi//'di lta ste/sangs rgyas kyi mdzad pa thams cad 4)kyang 但是,像下文這樣,4)也做佛的一切工作的。 mdzad do(註22)//de ci'i phyir zhe na/zhi ba'i blo gros de bzhin 這是為什麼?寂慧。 gshegs pas sprul pa'i rang bzhin gyi mtshan 5)nyid du chos thams 如來在變化的自性5)相上, cad mngon bar rdzogs par sangs rgyas te/mngon bar rdzogs par sangs 是一切法成等正覺,且成等正覺 rgyas nas kyang/(27a) sems can la thugs brtse bas de bzhin 之後,(27a)慈悲眾生,故如是 du bstan to//zhi ba'i blo gros 'di yang de bzhin gshegs pa'i 顯示的。寂慧。這個也是如來的 thugs kyi 2)gsang ba ste/mnyam bar bzhag pa'i gnas kyang myi 密2)意,而在定中(=三摩哂多地)也不捨 'dor/la/sems can thams cad la rnam par rig par yang mdzad 棄。也從事了知一切眾生, pas/3)thugs bsam gyis myi khyab pa nyid do 所以只是3)心不可思議。」 zhes gsungs so// 〔這樣〕說明。 sku gsum rtag gam myi rtag ce na/chos kyi sku ni mdo sde 若問三身是常或無常時,法身在經藏 4) dang bstan bcos las kyang rtag par bshad de/de bzhin gshegs pa 4)與論書內,被解說是常。而且5)記載 byung yang rung/chos rnams kyi chos nyid ni/gnas pa nyid do 5) 著:「如來能生,但是諸法的法性是住性。」 zhes byung ngo//de lta na mu stegs can gyi bdag rtag par'dod pa dang 要是那樣的話,若問與外道徒的我主張是常, 312頁 /'dra bar myi 'gyur ram zhe na/de dang myi 'dra 'set(27b) 不就變成相嗎?〔其實〕與它是不相同的。 rtag pa ni de bzhin nyid la bya na/de ni dngos por gzungs por(註23) (27b)常若是真如時,那是不存在 gzung du myed pas/de nyid kyang bdag ma yin la/de la gang zag 所取事物,所以它本身也不是我,進而,那 kyi 2)dngos por(註24) chos kyi dngos po'i bdag kyang myed pas/de ltar myi 也沒有人的2)事物與法的事物的我,所以未如是相 'dra'o//de lta bas na de'i don du na rtag pa yang ma yin/3)myi 同的。因此,在其意義上,即不是常,3)也不是 rtag pa yang ma yin no// 無常的。 de ltar ci mngon zhe na//'phags pa lang kar gshegs po'i mdo las/ 這麼一來,若說如何證明時,『聖入楞伽經』內, de bzhin 4)gshegs pa ni rtag pa yang ma yin/myi rtag pa yang 「如4)來既不是常,也不是無常。 ma yin/rtag par zin na ni rgyur 'gyur ro//blo gros chen po 如果視做是常的話,就要變成因。大慧。 mu 5)stegs byed pa thams cad kyi rgyu ni/ma byas pa rtag 外5)道一切能作的因,是無所作的常 pa ste/de bas na ma byas pa rtag pa'i phyir/de bzhin gshegs 。因此,無所作的常之故,如來 pa ni rtag pa yang (28a)ma yin no//myi rtag na ni byas 也(28a)不是常的。如果是無常的話, pa myi rtag par 'gyur ro 就要變成所作的無常。」 zhes rgya cher gsungs so// 〔這樣〕廣泛地說明。 'phags pa gser 2)'od dam pa'i mdo las kyang/ 『聖金2)光明經』內,也宣說: rigs kyi bu sku gsum ni rtag pa'i rnam grangs yod pas/ rtag pa 「善男子。三身有常的類別(=諸相),所以 zhes kyang bya/3)myi rtag pa'i rnam grangs yod pas myi rtag 也稱做常。有3)無常的類別,所以也稱做 314頁 pa zhes kyang bya'/sprul pa'i sku ni thabs mkhas pas gnas thams 無常。化身,善巧方便,故於一 cad du 4) rkyen ci lta ba bzhin du/rgyun myi chad par chos 切處,一如4)外緣,不斷地轉法輪, kyi 'khor lo bskor ba'i phyir/rtag pa'o//de rtsa ba ma yin 故是常。那不是根 ba'i 5)phyir spyod pa chen po phun gsum(註25)tshogs pa mngon du myi 本之5)故,不生現前圓滿大行, 'byung bas/myi rtag pa zhes bya'o//longs spyod(28b) rdzogs pa'i 所以稱做無常。圓滿(28b)受用 sku rgyun myi chad de sangs rgyas thams cad kyi ma 'dres pa'i 身,不斷地執持且聚集一切佛的不共佛法 chos 'dzin cing sdud pa'i phyir/sems can 2) myi zad pas na/ 之故,眾生2)無盡,所以 spyod pa myi zad de/de bas na rtag pa'o//de rtsa ba ma 行亦不盡。因此,是常。那不是 yin ba'i phyir/spyod pa chen po phun 3)sum tshogs pa mngon du 根本之故,不生現前3)圓滿大行, myi 'byung bas myi rtag pa'o//chos kyi sku ni 'dus byas kyi 所以是無常。法身不是有為法 chos ma yin zhing/4)mtshan ma tha dad pa myed la/rtsa ,且4)沒有各別相,進而是 ba dang gzhi yin bas rtag pa'o//rigs kyi bu rnam par myi 根本與所依(=因),所以是常。善男子。除了 rtog pa'i ye shes 5) las/gud na 'phags pa'i ye shes myed 無分別智5)之外,另外並沒有聖智。 do//yang dag pa'i mtha'i chos dang bral ba na/'phags pa'i 如果與真實際的法分離的話,是沒有 spyod yul myed 6)do//yang dag pa rnam pa 'di(註26) gnyis ni gcig 聖的行境6)的。二種真實 pa yang ma yin//tha dad pa yang ma yin no//de'i phyir ,既非一,亦非異。因是之 chos(29a)kyi sku ni shes rab rnam par dag pa dang/spyod yul 故,法(29a)身是清淨知與清淨行 315頁 rnam par dag pas/rnam par dag pa phun gsum tshogs pa zhes bya'o 境,故說是清淨圓滿。 (註27)// 2)ting nge 'dzin chen po bsam gyis myi khyab pa mngon du snang 將會明顯地呈現出大不可思議的2)三昧 bar 'gyur ro//ye shes chen po thams cad kyang snang bar 'gyur (=三摩地.定)。也會顯現出一切的大智慧。 te//3)de lta bas na/sku gnyis ni ting nge 'dzin dang shes rab 3)因此,二身是依附三昧與智慧, la brten nas/mngon du snang bar 'gyur ro//chos kyi sku ni 而將會明顯地呈現的。法身 bdag 4) gi ngo bo la brten nas rtag pa zhes bya'o//bdag ces bya'o 依據自己4)的本質(=自性.體相),故稱做常。稱做我。 //ting nge 'dzin chen po la brten pas bde ba zhes bya'o (註28)/5)de'i 依據大三昧,故稱做樂。5)因是 phyir na de bzhin gshegs pa ni rtag par bzhugs pa ni mngs'mdzad 之故,如來處於常,是自在. pa/dbe bskyid pa rnam par dag pa'o 樂.清淨。 zhes gsungs te/(29b)sem can las dang nyon mongs pas 'dus byas pa'i 〔這樣〕說明,且(29B))「眾生聚集了業與煩惱,所以 phyir/myi rtag pa dang/rang dbang myed par sdug bsngal ba rnam 是無常與無自在,且是苦.不 2)淨 par ma 2)dag pa'i gnyen por/de skad bka 'stsal to// 之類(=朋友)。」如此記載著。 yang mdo de nyid las 再者,在該經典內, de lta bu'i chos kyi sku ting nge 'dzin dang shes rab 3) dang ldan 「那樣的法身,3)具足三昧與智慧, ba ni/mtshan ma thams cad las 'das pa/mtshan ma la myi 超越一切相,不住相, gnas(29) pa/rnam pa myi rtog pa/rtag pa yang 4) ma yin /myi 無分別,既4)非常,亦非 rtag pa yang ma yin ba ste/de ni dbu ma'i lam no 無常。亦即,它是中道。」 316頁 zhes gsungs so// 〔這樣〕說明。 'phags pa lang lar 5)gshegs pa'i mdo las kyang// 『聖 5)入楞伽經』內,也宣說: ci srid tshig gi rnam par rtog pa la 'jug pa de srid du/ rtag 「做任何語言的分別,爾時(=則)將 pa dang/myi rtag pa'i(30a) nyes par 'gyur ro//blo gros chen po 變成常與無常的(30a)過失。大慧。 rnam par myi(註30) rtog pa'i blo zad nas/byis ba rnams kyis(註31) 分別慧窮盡時,諸愚者的 rtag pa dang/2) myi rtag pa'i lta ba ldog ste/dben ba'i blo 常與 2)無常的見解要轉變。〔這〕不 zad pa'i phyir ni ma yin to 是寂靜慧滅盡之故。」 zhes gsungs te/de ltar na bsam gyis myi khyab cing tshin 3) gis 所以,是不可思議,而且3)以語言是不 brjod du myed do// 可說的。 theg pa chen po bsrungs(註32) pa dang//mdo sde'i rgyan las 『攝大乘〔論〕』與『經莊嚴』內, sku gsum char rtag ste/chos kyi sku 4) ni myi'gyur bas 〔說:〕「三身俱是常。法身4)不變,故 ngo bo nyid kyis rtag pa'o// longs spyod rdzogs pa'i sku ni/chos 自性是常。圓滿受用身, kyi longs spyod rgyun myi chad pas/5) myi nyams pa'i rtag pa'o// 是法身的受用、相續不斷,所以是 5) 不退的常。 sprul pa'i sku ni yang 'byung bas rgyun gyi rtag pa'o/ 化身一再出現,所以是相續的常。 rnam pa gcig du na 復次, sku gnyis(30b) ni chos kyi sku rtag pa la brten pas rtag pa'o 「二身(30b)依法身常,故常。」 zhes bshad pa/don du na gong ma bzhin du sbyar 'gyur ro// 〔這樣〕說明;在意義上,同前者一致。 317頁 mdo kha 2) cig las 在某 2)些經內,說: rtag ces bshad na yang yid ches par gyis shig/myid rtag 「若說常,就相信! ces bshad na yang yid ches par gyis shig// 3) yod ces bshad na 若說無常,就相信! 3)若說有, yang yid ches par gyis shig/myed ces bshad na yang yid ches 就相信!若說無, par gyis shig//rtag pa yang 4)ma yin/myi rtag pa yang ma 就相信!若說 4)非常、非無常、 yin/yod pa yang ma yin/myed pa yang ma yin/zhes bshad na 非有、非無, yang yid ches par 5) gyis shig/ 還是相 5)信!」 ces 'byung ba yang sgra tsam gyi phyir 'brangs te/de ltar gzung ba 這是說,不是只依隨語言,而如此理解; ma yin gyi/dgongs pa'i don rtogs par(31a) byas la de ltar gzung 而是在通達(=領悟)密意(31a)上,要如此 ba yin no// 理解的。 rnam par shes pa brgyad ni myig gi rnam par shes pa dang 八識是眼識. /rna ba'i 2)rnam par shes pa dang/sna'i rnam par shes pa dang 耳 2)識.鼻識. lce'i rnam par shes pa dang 舌識. /lus kyi rnam par shes pa dang/ 3)yid kyi rnam par shes pa dang 身識. 3)意識. /nyon mongs pa can gyi yid dang/kun gzhi'i rnam par shes pa'o// 染污意(=末那識).阿賴耶識。 de la 4) myig gi rnam par shes pa ni//myig dang gzugs las 其中, 4)眼識依眼與色 brten nas 'byung ste/sngon po tsam du yul gyi 5) mtshan nyid shes pa 產生,以僅僅青色,了解境 5)相的; 318頁 yin gyi/'di ni sngon po zhes rtog pa dang 'dres pa ni ma yin 不過,不夾雜「這是青色」的分別(=尋思); gyi/rna ba dang/(31b) sna dang lce dang/lus kyi rnam par shes pa 而耳與(31b)鼻與舌與身的識, yang tshul 'di dang 'dro'o//'di dag ni rang bzhin gyis phyi rol 2) gyi 也與此情形相同。這些是以自性緣外 2)境, yul la dmyigs pa ste/de bzhin nyid la ni nam yang myi dmyigs pas/ 根本不緣真如,所以 gcig du na zag pa dang bcas 3) pa'o//yid kyi rnam par shes pa ni/yid 淨是有 3)漏。意識 dang chos las brten nas 'byung ste/yid ni rnam par shes 4) pa gang 是依意與法產生,意在任何場合,都是無 yang rung/'gags ma thag pa'o//chos ni 'dus byas dang/ 'dus ma byas 間滅的 4)識。法是有為.無為. dang/zag pa dang 5)bcas pa dang/zag pa myed pa thams cad ste// 有 5)漏.無漏之一切。 yid kyi rnam par shes pa'i yul ni chos thams cad do/(32a) de'i phyir 意識的境是一切的法。(32a)所以, yid kyi rnam par shes pa ni zag pa dang bcas pa yang ma yin la 意識既不是有漏, zag pa myed pa yang ma yin no/2) 'jug pa'i rnam par shes pa(註33)'di 也不是無漏。這些 2)轉識 dag ni/dge ba dang myi dge ba dang/lung du ma bstan pa gsum car ,常變成善與不善與無記的三〔者〕, du 'gyur te/sems 2)las byung ba dge ba las bstsogs pa/ gang dang 善等心 2)所, ldan ba bzhin du 'gyur ro//'di dag ni sems byung ba kun du 4) 依照所具有者轉變。這些是心所的遍 4)行 'gro ba dang/yul so sor nges pa dang/dge ba dang/nyon mongs pa ,別(定異.因果各別)境.善.〔根本〕煩 dang/nye ba'i nyon mongs pa dang/tshor ba yang gsum 5) car dang 惱.隨煩惱(=隨惑).受,也 5)常常具有三的。 ldan no//'di dag ni dge ba dang myi dge ba'i bras bu myong bar 這些是領受善與不善的果而變成 319頁 rnam par smyin par 'gyur ba dang/rang gi 6) rgyun myi chad pa'i 異熟(=果報),與自己6)相續不斷的 sa bon/rnam par smyin pa'i bag chags dang/rgyu mthun ba'i 種子之異熟習氣和等流(=同類因) bag chags rnam gnyis kun(32b)gzhi rnam par shes pa las stsogs 習氣二種,是(32b)阿賴耶識等。 so//yul la 'jug pa 'di dag ni bstan pa ma yin te/2)'du shes 這些照了境是無記, myed pa dang/'du shes myed pa'i snyoms par 'jug pa dang// 2)無想與無想定與...... (敦煌寫本P.T.No.814,以下缺) 校勘註記 (註1)yin ba=無(北京版,德格版) (註2)myi=mye(北京版,德格版) (註3)rmyigs=dmigs(北京版,德格版) (註4)sku'i=sku de(北京版,德格版) (註5)bar=bas/gnas(北京版,德格版) (註6)shag=sha(北京版,德格版) (註7)pa'i+ye shes ni sprul pa'i(德格版)+sku yin no zhes bshad do //'phags pa sangs rgyas kyi sa'i mdo las kyang bya ba bsgurb pa'i(北京版,德格版) (註8)las rtsom ba=無(北京版,德格版) (註9)te// =pa'i(北京版,德格版) (註10)bstsogs+pa sangs rgyas la sogs (北京版,德格版) (註11)so kun du ston pa'o/las stsogs=無 (北京版,德格版) (註12)tha=無(北京版,德格版) (註13)chu=chung (北京版,德格版) (註14)bgrang ba+yod mod kyi dngos po ni gsum du (北京版,德格版) (註15)myi+'dzin pa'i phyir/gzung ba dang (北京版,德格版) (註16)'dus=gdul(北京版,德格版) (註17)dang//=dang ldan pa(北京版,德格版) (註18)mthong=thos(北京版,德格版) (註19)nye bar=rnyed par(北京版,德格版) (註20)dang/+mi 'jigs pa bzhi dang/ (北京版,德格版) (註21)mnga'/+yid kyang mi mnga'(北京版,德格版) (註22)mdzad do//+de yang lhun gyis grub cing/bsgribs pa mi mnga 'la /mngon par 'du mdzad pa mi mnga 'bas mdzad do //(德格版)+zhi ba'i blo gros de bzhin du de bzhin gshegs pa yang sprul pa dang mtshungs par mnyam mo//sprul pa'i chos nyid kyis rnam par mi rtog go //de la sku'i rtsom pa dang/gsung gi rtsom pa dang/thugs kyi rtsom pa yang mi snang la/sangs rgyas kyi mdzad pa thams cad kyang mdzad de/de yang lhun gyis grub cing bsgribs pa mi mnga 'la / mngon par 'du mdzad pa mi mnga' bas mdzad do // (北京版, 德格版) (註23)gzungsopor = 無(北京版,德格版) (註24)por=po dang / (北京版,德格版) (註25) gsum=sum (北京版,德格版) (註26)'di=無 (北京版,德格版) (註27)bya'o // + chos kyi sku la brten nas (北京版,德格版) (註28)bya'o / +ye shes chen po la brten nas ram par dag pazhe bya'o// (北京版,德格版) (註29)gnas=chags (北京版,德格版) (註30)myi = 無 (北京版,德格版) (註31)kyis=kyi (北京版,德格版) (註32)bsrungs=bsdus (北京版,德格版) (註33)shes pa + drug po (北京版,德格版)